Kā nodrošināt brīvas un godīgas Eiropas vēlēšanas?
Brīvas un godīgas vēlēšanas ir demokrātiskā procesa pamats. Vēlētājiem vajadzētu būt iespējai izdarīt brīvu izvēli, kas nav pakļauta iespaidošanai un manipulācijām. Tāpēc ES dalībvalstis un ES iestādes ir īstenojušas vairākus pasākumus, lai Eiropas vēlēšanās nepieļautu ļaunprātīgu iejaukšanos, dezinformāciju, kiberuzbrukumus un datu aizsardzības pārkāpumus.
Dalībvalstu vēlēšanu iestādes rūpējas par to, lai Eiropas vēlēšanas būtu godīgas un noritētu bez iejaukšanās un manipulācijām. Tās rīkojas saskaņā ar ES un dalībvalstu tiesību aktiem un saņem ES iestāžu atbalstu.
To uzdevums ir pasargāt vēlēšanu norisi no iespējamiem mēģinājumiem manipulēt ar informāciju, kiberuzbrukumiem, datu aizsardzības pārkāpumiem un hibrīddraudiem.
Vēlētāji Eiropas vēlēšanās dažādās valstīs balsos atšķirīgi: vienās, izmantojot vēlēšanu zīmes, bet citās — arī elektroniski vai tiešsaistē.
Ieviestās procedūras paredz, ka nodotās vēlēšanu zīmes neatkarīgi no balsojuma veida tiek skaitītas divreiz. Tāpat ir ieviestas arī valsts līmeņa sistēmas, kā ziņot, pārbaudīt un labot iespējamās tehniskās kļūdas, jo katrās vēlēšanās var gadīties nelielas novirzes un cilvēka pieļautas kļūdas.
Eiropas vēlēšanu sadarbības tīklā ir apvienojušās par vēlēšanām atbildīgās dalībvalstu iestādes. Šeit atradīsi savas valsts iestādes, kas atbild par vēlēšanu integritāti: Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija, Zviedrija.
- Dalīties Facebook - Kas atbild par to, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtu brīvas un godīgas?
- Dalīties Twitter - Kas atbild par to, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtu brīvas un godīgas?
- Dalīties LinkedIn - Kas atbild par to, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtu brīvas un godīgas?
- Dalīties WhatsApp - Kas atbild par to, lai Eiropas Parlamenta vēlēšanas būtu brīvas un godīgas?
Kiberdrošības nodrošināšana Eiropas vēlēšanās ir katras ES dalībvalsts pienākums.
Tas nozīmē, ka vēlēšanās izmantotie tīkli, informācijas sistēmas un to lietotāji ir pasargāti no kiberdraudiem, kas var nevēlami traucēt vēlēšanu procesu un iespaidot vēlētājus. Te var būt runa, piemēram, par sistēmu uzlaušanu vai kiberuzbrukumiem.
Lai spētu pretdarboties iespējamiem kiberdraudiem, ES dalībvalstis šajā jomā sadarbojas jau pirms Eiropas vēlēšanām. Tās saņem atbalstu no tādām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām kā ES Kiberdrošības aģentūra vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru kiberdrošības dienests.
Organizējot drošas vēlēšanas, tiek apstrādāti tādi personas dati kā vēlētāju vārds un uzvārds, adrese, dzimšanas datums vai identifikācijas numurs.
Valstu vēlēšanu iestādes ievēro ES un dalībvalstu noteikumus, lai Eiropas vēlēšanu laikā nodrošinātu augstu datu aizsardzības līmeni. Tas attiecas arī uz personas datu aizsardzību pret neatļautu vai nelikumīgu apstrādi un nejaušu noplūdi.
Sameklē savas valsts iestādi, kas pārrauga datu aizsardzību.
Dezinformācija ir saturs, ar ko apzināti manipulē un ko izplata nolūkā maldināt vai mulsināt tā saņēmējus. Tādā veidā cenšas sasniegt konkrētus stratēģiskus, politiskus vai ekonomiskus mērķus. Ar to varētu, piemēram, mazināt uzticēšanos demokrātiskām iestādēm, procesiem vai vēlēšanām vai ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
Dezinformācija ne vienmēr ir pilnībā nepatiesa vai safabricēta informācija. Manipulācijas ar saturu var notikt dažādos veidos. Bieži vien tā ir informācijas vai satura pasniegšana ārpus konteksta, to papildinot ar maldinošu virsrakstu vai fotoattēlu, vai apgalvojums, ka patiess saturs ir viltus ziņa.
Dezinformācija var apdraudēt sabiedrību — tā var graut demokrātiju, kaitēt demokrātiskām debatēm, polarizēt sabiedrību un apgrūtināt pilsoņu spēju izdarīt demokrātisku izvēli, kas nav pakļauta iespaidošanai un manipulācijām.
- Dalīties Facebook - Kāpēc laikā pirms Eiropas vēlēšanām mums ir jāpretojas dezinformācijai?
- Dalīties Twitter - Kāpēc laikā pirms Eiropas vēlēšanām mums ir jāpretojas dezinformācijai?
- Dalīties LinkedIn - Kāpēc laikā pirms Eiropas vēlēšanām mums ir jāpretojas dezinformācijai?
- Dalīties WhatsApp - Kāpēc laikā pirms Eiropas vēlēšanām mums ir jāpretojas dezinformācijai?
Padomā, pirms kopīgo ziņu! Dezinformāciju veicina cilvēki, kuri pārāk strauji izlemj kopīgot saturu vai izmanto “dalies” vai līdzīgu funkciju, un, iespējams, pat nav iepazinušies ar informāciju, ko grasās kopīgot.
Lai pārliecinātu cilvēkus izplatīt dezinformāciju, bieži tiek izmantoti šādi paņēmieni:
- ziņa izraisa spēcīgas emocijas, piemēram, dusmas, sašutumu, bailes vai alkatību;
- ziņa ir ļoti polarizējoša;
- ziņa šķiet “pārāk laba vai pārāk slikta, lai tā būtu patiesība”.
Iepazīsties ar faktu lapu “Kā atklāt viltus ziņas”, kurā atradīsi padomus un ieteikumus.
ES iestādes, pilsoniskā sabiedrība un citi dalībnieki cenšas apkarot dezinformāciju vairākos veidos. Uzzini vairāk šeit:
- Eiropas Parlamenta tīmekļa vietne par dezinformāciju
- Eiropas Komisijas tīmekļa vietne par dezinformāciju
- Eiropas Ārējās darbības dienesta tīmekļa vietne par dezinformāciju
- Austrumu Stratēģiskās komunikācijas operatīvās grupas tīmekļa vietne EUvsDisinfo
- Eiropas Digitālo mediju observatorija (EDMO). Šajās struktūrās strādā faktu pārbaudītāji, medijpratības eksperti un akadēmiskie pētnieki, kuri analizē un apkaro dezinformāciju. EDMO veido centri, kas aptver visas ES valstis
- Dalībvalstu faktu pārbaudes struktūru saraksts: Eiropas faktu pārbaudes standartu tīkls (EFCSN)