Pēc vēlēšanām

Deputāti ievēlē jaunu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus, kā arī pieņem citus svarīgus lēmumus par Parlamenta darba organizāciju, piemēram, par to, cik deputātu darbojas katrā parlamentārajā komitejā.

Jaunā Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja ievēlēšana ir pirmais EP deputātu uzdevums, kad viņi jūlijā pirmo reizi pulcēsies plenārsēdē.

Eiropas Parlamenta deputāti ievēl priekšsēdētāju uz divarpus gadiem (t. i., pusi no Parlamenta pilnvaru laika), un šo termiņu var pagarināt.

Kandidātus var izvirzīt vai nu jebkura politiskā grupa, vai arī EP deputātu grupa, kas skaitā atbilst vismaz vienai divdesmitdaļai no kopējā EP deputātu skaita (36 deputātiem).

Balsojums ir aizklāts. Par priekšsēdētāju kļūst kandidāts, kurš iegūst absolūto balsu vairākumu.

Ja pēc trim balsošanas kārtām neviens no kandidātiem neiegūst absolūto balsu vairākumu, deputāti ceturtajā kārtā izvēlas starp diviem trešajā kārtā vadošajiem kandidātiem.

Pēc iestādes priekšsēdētāja ievēlēšanas, Parlaments ievēl priekšsēdētāja vietniekus, un pēc tam — kvestorus.

Priekšsēdētāja vietniekus un kvestorus ievēl uz divarpus gadiem, tāpat kā priekšsēdētāju.

Kandidātus var izvirzīt vai nu jebkura politiskā grupa, vai arī EP deputātu grupa, kas skaitā atbilst vismaz vienai divdesmitdaļai no kopējā EP deputātu skaita (36 deputātiem).

Balsošana ir aizklāta, un tā notiek vienlaicīgi par visiem kandidātiem. Katrs EP deputāts var nodot tik balsu, cik amata vietu ir pieejamas. Kandidāti, kuri iegūst absolūto balsu vairākumu, tiek ievēlēti secībā pēc iegūto balsu skaita. Ja pirmajā balsošanas kārtā tiek ievēlēti mazāk nekā 14 kandidāti, ar tādiem pašiem nosacījumiem notiek otrā balsošanas kārta.

Ja nepieciešama trešā balsošanas kārta, atlikušās vietas aizpilda tie kandidāti, kuri ieguvuši visvairāk balsu.

Tādā pašā kārtībā tiek ievēlēti pieci kvestori.

Deputāti pirmajā plenārsesijā lemj par to, cik deputātu darbosies katrā Eiropas Parlamenta komitejā.

Pēc tam politiskās grupas ieceļ pilntiesīgus komiteju locekļus un to aizstājējus. Katrai politiskajai grupai piešķirto vietu skaits komitejās atspoguļo Parlamenta sastāvu.

Pirmajās komiteju sanāksmēs, kas notiek pēc pirmās plenārsēdes, komiteju locekļi uz divarpus gadiem ievēlē komiteju priekšsēdētājus un priekšsēdētāju vietniekus.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāju nominē ES valstu vadītāji, kas tiekas Eiropadomē. Veiksmīgajam kandidātam ir jāiegūst Eiropas Parlamenta deputātu vairākuma atbalsts.

Eiropas Parlaments atbalsta vadošo kandidātu procesu, kurā Eiropas politiskās partijas pirms vēlēšanām paziņo savus kandidātus uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amatu.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšana ir viens no pirmajiem jaunā Parlamenta uzdevumiem.

ES vadītāju Eiropadomē izvirzītais kandidāts tiek aicināts uzstāties ar paziņojumu Eiropas Parlamenta deputātu priekšā un piedalīties plenārsēdes debatēs ar deputātiem. Pēc tam deputāti aizklāti balso.

Lai saņemtu Parlamenta apstiprinājumu, kandidātam ir jāsaņem atbalsts no deputātu skaita, kas par vismaz vienu kandidātu pārsniedz pusi no kopējā Parlamenta deputātu skaita. Ja kandidāts neiegūst vajadzīgo balsu vairākumu, Eiropadomei ir jāierosina cits kandidāts.

Pēc ievēlēšanas Eiropas Komisijas priekšsēdētājs izvēlas komisāru kandidātus, pamatojoties uz katras ES valsts izvirzītajām kandidatūrām, un piešķir viņiem dažādus politikas portfeļus. No katras ES valsts ir viens komisārs.

Eiropas Parlaments aicina komisāra amatu kandidātus uz publiskām uzklausīšanām, lai noskaidrotu, vai viņi ir piemēroti amatiem, kurus vēlas ieņemt. Pirms katras uzklausīšanas Parlamenta Juridiskā komiteja izskata kandidāta interešu deklarāciju.

Uzklausīšanas organizē attiecīgās parlamentārās komitejas, un tās tiek pārraidītas tiešraidē. Kandidāti atbild uz rakstiskiem jautājumiem pirms sanāksmes, uzstājas ar īsu priekšlasījumu uzklausīšanas sākumā un pēc tam atbild uz EP deputātu mutiskajiem jautājumiem.

Pēc sanāksmes attiecīgo komiteju priekšsēdētāji un politisko grupu pārstāvji tiekas, lai novērtētu kandidātu sniegumu. Ja viņi nav pilnībā apmierināti ar kandidātu, viņi var nolemt uzdot vairāk rakstisku jautājumu, lai iegūtu papildu atbildes, vai uzaicināt kandidātu uz atkārtotu uzklausīšanu. Pēc tam viņi sagatavo novērtējuma vēstuli, ko iesniedz komiteju priekšsēdētājiem. Kad vēstule tikusi iesniegta komiteju priekšsēdētājiem, to iesniedz arī Parlamenta priekšsēdētājam un politisko grupu vadītājiem.

Kandidāti, kuri nesaņem pozitīvu vērtējumu no komitejām, var izstāties un tikt aizstāti ar citiem kandidātiem, kurus pēc attiecīgo ES dalībvalstu priekšlikuma atkal izvēlas Komisijas priekšsēdētājs. Jaunie kandidāti arī tiek uzklausīti Parlamentā.

Parlamenta priekšsēdētājs un grupu vadītāji analizē visu procesu un novērtējuma vēstules, un pēc komiteju priekšsēdētāju ieteikuma var pieņemt lēmumu izbeigt uzklausīšanas procesu.

Pēc uzklausīšanas beigām Parlaments rīko plenārsēdes debates, kurās Komisijas priekšsēdētājs iepazīstina ar visu komisāru komandu un tās politiskajām prioritātēm.

Izvēlētais Komisijas priekšsēdētājs Parlamenta sēdē iepazīstina ar visu komisāru kandidātu grupu un viņu programmu. Pēc prezentācijas notiek debates.

Parlaments balso par to, vai dot vai nedot savu piekrišanu ievēlētā priekšsēdētāja un komisāra amata kandidātu iecelšanai. Lēmumu pieņem ar nodoto balsu vairākumu.

EP deputātu kontaktinformācija ir pieejama Parlamenta deputātu lapās. Atsevišķus EP deputātus iespējams meklēt pēc vārda vai pēc valsts, kā arī pēc politiskās grupas vai komitejas. EP deputātu lapās ir norādītas viņu e-pasta adreses un profili sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

Eiropas Parlaments ir apņēmies, lai tā darbs būtu pilnībā pārredzams.

Visas plenārsesijas un lielāko daļu komiteju sanāksmju pārraida tiešraidē, bet iepriekšējo sanāksmju ieraksti ir pieejami Parlamenta multimediju centrā.

Plenārsēžu mājaslapā ir pieejama informācija par plenārsēžu darba kārtību, pieņemtajiem tekstiem, protokoliem un elektronisko balsojumu rezultātiem. Komiteju mājaslapā ir pieejami sanāksmju un citi dokumenti, kas saistīti ar komiteju darbu.

Parlaments arī cenšas vairākos veidos informēt eiropiešus par savu darbu, tostarp ar vietējo biroju starpību, Parlamenta tīmekļa vietnē un sociālos plašsaziņas līdzekļos.

Parlamentam ir vietējie biroji visās ES galvaspilsētās un reģionālie biroji lielākajās ES dalībvalstīs. Arvien vairāk Europa Experience apmeklētāju centru visā Eiropas Savienībā piedāvā tiešu ieskatu par to, kā ES ietekmē cilvēku dzīvi.

Parlamenta mājaslapas sadaļā “Aktuāli” ir pieejami paziņojumi presei un citi materiāli plašsaziņas līdzekļiem, savukārt sadaļā “Tēmas” ir skaidrots Parlamenta darbs saistībā ar konkrētiem un plašākiem jautājumiem.

Parlamentam ir sociālo mediju konti Facebook, Instagram, X, YouTube, LinkedIn, TikTok un citās platformās.

Iespējams arī sekot līdzi atsevišķu Eiropas Parlamenta deputātu darbam. Lai uzzinātu, kā to izdarīt, apskati augstākminētās Parlamenta deputātu lapas.